Jau gandrīz otro gadu par mājām saucam dzīvokli īpašā mājā. Īpaša māja ir ar to, ka tā ir saimniek’ māja (mūsu gadījumā saimnieces), mums ir brīnišķīgs iekš pagalms, kur vasarā acis priecē karalienes rozes visās iespējamās krāsās. Kaimiņi viens ar otru sveicinās un arī, nezinot vārdu, aprunājas. Kā smej mūsu saimniece – mēs esam kaķu mīļi, jo katrā dzīvoklī ir vismaz pa vienam kaķim, tāpēc mums kāpņu telpā dzīvo mūsu kopīgais minkāns, kurš izlēmis savai ģimenei, kura mainīja dzīvesvietu, nesekot. Viņš ir mūsu šveicars, kurš ikreiz, kad noguris vai ne tik noguris pārrodies mājās – mīlīgi sveicina! Kāpņu telpa nav īpaša tikai ar tur mītošo minkānu, mums ir savs mājas gariņš – iedvesmotājs, kurš svētku sajūtu rada kāpņu telpas palodzēs. Rudenī tur rotājas dārzeņu un kļavas lapu izstāde, arī Helovīna ķirbis smaida, ziemā uzzied Ziemassvētku zieds un svētvakarā visā kāpņu telpā un sniega kupenās tiek iedegtas sveču laternas. Mēs gaidām Lieldienas un Jāņos smaržojam ozollapu smaržas. Un šis it kā sīkumiņš, šķiet, iedvesmo ikkatru ģimeni svētkus ienest arī savās mājās. Arī tad, kad svētku noskaņa aizmirsta sēd tramvaja pieturā.
Mūsu kaķene jau labu laiciņu atklājusi jaunu nodarbi, tiklīdz atveras dzīvokļa ārdurvis – viņa aši skrien uz bēniņiem. Tā kā viņai vēl neesam spējuši izaudzināt uz ielas iegūto paradumu zagt, tad Megas mērķis ir panašķoties tur stāvošajos kāpņu telpas runča barības traukos. Un šorīt, kad ieradās kurjers, pietika ar pāris nenovaktētām sekundēm, kad viņa jau bija augšā. Kad kā ierasts kāpu meklēt savu zaglēnu, skatiens apstājās uz palodzes stāvošajiem puķu podiem... tici vai nē, bet, smukā rindiņā iekārtojies, sēdēja PAVASARIS! Skaisti ziedošās narcises it kā, spītējot aiz loga lēni krītošajām sniegpārslām, teica: «Hi, hi, hī, pie mums jau pavasaris!»
Šonedēļ, kad Unes uzsākto iedvesmas akciju, pavasari gaidot, papildina aizvien jauni, iedvesmojoši stāsti, es atgādinu sev par to, kas mani iedvesmo. Un šodien sapratu, ka viena no iedvesmas lietām noteikti ir mūsu kāpņu telpa – pilna sirsnības, svētku sajūtas, kas pa spraugām lien arī pie mums. Tagad vien jāsagaida, kad arī hiacintes mūsu stāva palodzē atvērs ziedus un pavisam parasti podiņi pilni ar pavasari iekārtosies arī uz mūsu dzīvokļa palodzēm.
Redzi kā, izrādās pietiek ar podiņu, lai otram dāvātu PAVASARI!
1 Comment:
Izklausās pēc paradīzes!
Ierakstīt komentāru