tuk, tuk, te Jaunais gads!

Lai gan it viss: gan datums kalendārā, gan reklāmas, kas skaita dienas līdz gada beigām, gan tuvinieku jautājumi – kur tad svinēsiet, liecina par jaunā gada tuvošanos, man pašai nav pirmssvētku sajūtas. Nav sajūtas, ka kaut kam tūlīt, tūlīt jābeidzas un jāsākas pavisam kam jaunam. Tikpat neparedzamam, kāds bijis jau gandrīz aizvadītais gads.

Man šis gads tiešām bijis bagāts priecīgiem notikumiem un varbūt tāpēc man nav sajūtas, ka gribētos šķirties, ka gribētos atšķirt jaunu, svaigu plānotāju, kas man ir viena no mīļākajām nodarbēm pirmajās jaunā gada dienās. Bet runa jau nav par plānotājiem. Bet par plāniem, iecerēm Jaunajam gadam. Jau no mazotnes mani mācīja, ka, noslēdzoties gadam, ir jāizvērtē izdarītais un jānosprauž kāds mērķis nākamajam. Kā es vienu gadu raudāju, kad savā mazās meitenes izdzīvotajā gadā nespēju atrast neko labu, ko būtu izdarījusi. Skolā atzīmes nebija uzlabojušās, mammai turpināju pretī runāt, neskatoties uz solījumiem to vairs nedarīt. Un pa lielam nekas manā dzīvē nebija mainījies. Šodien saprotu, kas gan varēja krasi mainīties, ja mācies skolā, piedalies dažādos pulciņos un tavu dzīvi līdz sīkumam izplāno vecāki. Taču vēl daudzus gadus ik gadu vecgada vakarā turpināju cīnīties ar vilšanās sajūtu, kad manu apņemšanās sarakstā labi, ja dažas tika nosvītrotas. 

Tikai šogad sapratu, ka negribu neko apņemties. Tas nenozīmē, ka nepiepildīju sīkus mērķīšus, kas tika ieplānoti nedēļas, mēneša vai pusgada robežās. Un šogad esmu priecīga, jo gads (protams, ne tikai neesošo apņemšanos dēļ) bijis pilnīgi neparedzams un izbaudīts līdz sīkumam. Dažādu notikumu kopums palīdzēja izdzīvot izsapņoto balto dienu. Bija daudz jauku atkalredzēšanos, kā arī jaunu satiktu cilvēku, kuri iemājojuši kādā manas dzīves stūrītī. Un dažu nedēļu laikā ieplānoti braucieni, uz kuriem iepriekš varbūt nekad neparakstītos. Bet visam pāri šajā gadā es izbaudīju laimes sajūtu, kas spārno. Tāpat vien. Reizēm apstājoties kūsājošā nedēļas dienā. Un paskatoties, kas noticis aiz muguras... 

Jaunais gads pienāks, neskatoties uz to, vai kādam (arī man) to gribas vai nē. Mēs visi centīsimies pirmās dienas dzīvot pareizi, pieķeroties ticējumam – kā gadu sagaidīsi, tā to pavadīsi. Mēs centīsimies nepārēsties, aši mazgāsim traukus uzreiz pēc maltītes, māju un visu apkārt centīsimies uzturēt kārtīgu, lai tikpat sakārtots būtu viss gads. Bet pēc pieredzes zinu, ka tas ātri nogurdinās, jo pirmajās dienās pārspīlēti cenšoties darīt tā, kā vajadzētu, sapratīsim, ka tas nav tā, kā gribētos. Tāpēc savā čemodānā, dodoties pretī Jaunajam gadam, no 2010.gada iepakošu skaistās atmiņas, lai tās pēc iespējas ilgāk noturētu kā tikko piedzīvotas, un atklāsmi – nerakstīt apņemšanās, bet no sirds izdzīvot! Jo es joprojām ticu, ka apņemšanās un sapņi, ja tās izsakām skaļi vai pierakstām uz glīta papīrīša, nepiepildās.