sestdiena, 2010. gada 23. oktobris

...


Ir tik viegli skriet.
Skriet pārpildītās ielās līdzi steigai,
dienas plānam, uzstādītajam dzīves mērķim...
Un ir tik viegli paskriet.
Paskriet garām acu skatam, patiesam draugam,
Roku glāstam, savam patiesajam es.
Skrien, paskrien, skrien un atkal paskrien
Garām kādam gadam.
Bet vai zini – parkā soliņš vientuļi gaida.
Gaida tavu atelpas brīdi.
Brīdi, kad klausīsies trompetes skaņās
Un savos sirdspukstos.
Dzeltenas lapas neiečaukstina rudeni un miegaino ziemu.
Zāle vēl ir zaļāka par zaļu, jo Tu esi dzīvs!

0 Comments:

Ierakstīt komentāru