...

Ir tik viegli skriet.
Skriet pārpildītās ielās līdzi steigai,

dienas plānam, uzstādītajam dzīves mērķim...

Un ir tik viegli paskriet.

Paskriet garām acu skatam, patiesam draugam,

Roku glāstam, savam patiesajam es.

Skrien, paskrien, skrien un atkal paskrien

Garām kādam gadam.

Bet vai zini – parkā soliņš vientuļi gaida.

Gaida tavu atelpas brīdi.

Brīdi, kad klausīsies trompetes skaņās

Un savos sirdspukstos.

Dzeltenas lapas neiečaukstina rudeni un miegaino ziemu.

Zāle vēl ir zaļāka par zaļu, jo Tu esi dzīvs!