Maiga roka pieskaras. Tik klusi un uzmanīgi. Tāpat kā toreiz, kad gulēji drudža varā, vai tad, kad nestājās raudas pēc pāri darījuma skolā. Pieskāriens, ko pazīsi arī pēc daudz, daudz gadiem. Pilns mīlestības, drošības. To nav iespējams sajaukt ar citu. Arī dziļā, apjukuma pilnā tumsā.
Šīs maigās rokas. Kā tās var būt tik maigas, ja, re, sastrādātā grumba bezkaunīgi skatās virsū? Un tā otra? Nē, tā nav no kurmja cienīgas rakšanās dobēs, tā no tās reizes, kad poliklīnikas vestibilā biji ieķēries tik cieši, ka spēks sāka pietrūkt.
Cik gan daudz atmiņu tajās mīt... rūpju un mīlestības. Bet tik un tā – man vismaigākās, mīļākās rokas.
Un vislabākā mamma! 365 dienas gadā!
 |
| Mammas rokas manā (pagaidām) baltākajā dzīves dienā |
2 Comments:
cik skaisti un mīļi teikts!!!
Mūsu mīļās mammas... :)
Ja tā padomā, tieši rokas atceros vislabāk. Savas mammas rokas, to smaržu. Es atceros arī savas omītes rokas. Dīvaini, cik ilgi tādas lietas patur atmiņa.
Mātes diena ir steidzīgajiem, aizmāršigajiem un arī čaklajiem pienākuma cilvēkiem. Tiem, kam ikdienas steigā nav laika piezvanīt, apciemot. Bet vispār jau tāda - Mātes diena, var būt katra diena, kad esam kopā.
Dina
Ierakstīt komentāru