Kristīne Muciniece. Eņģeļu acis: Kristālu glabātāji. Ameija

Pēc emocionāla satricinājuma piedzīvošanas vienmēr pirmais no jautājumiem ir – kāpēc? Kāpēc tas notika tieši ar mani, nevis kaimiņu Janku?! Šie uzblīdušie jautājumi kā tādi ķirmji urbjas dziļi iekšā jau tā ievainotajā sirdī un rodas izmisums, jo atbildes šiem jautājumiem nav. Vismaz uzreiz. Izmisuma vadīts, tu vēlies kaut ātrāk spētu sev atbildēt un atgūt mieru, bet, racionāli domājot, iekļūsti vēl lielāka skaita kāpēc aplī. Kad tādā domās kaut kur citur skatā stāvēju grāmatnīcā, nejauši paķēru rokās Kristīnes Mucinieces 1.grāmatu „Kristālu glabātāji”. Izlasītais pēcvārdā: 

               Visa pamatā ir Klusums. Vai esi kādreiz ieklausījies Klusumā? Pamēģini! Un tu sadzirdēsi kādu balsi, kas nekad neklusē.  Savu Sirdsbalsi.”,

tobrīd uzrunāja tik ļoti, ka attapos jau pie kases vilkdama no somas maku. Tas bija spontāns un neplānots pirkums, ar lielām pretenzijām, ka iztērētā nauda būs jānožēlo. Un tikai tad, kad izlasīju grāmatu, sapratu, ka nekas, no iepriekš piedzīvotā grāmatnīcā, nenotika tāpat vien. Kristīnes Mucinieces grāmata manās rokās iegulās īstajā laikā un vietā. 

Grāmatas „Kristālu glabātāji” sākumā, ar piecpadsmit gadīgās Amandas acīm, iepazīstamies ar vienkāršu ģimeni, kur abi vecāki pavada ilgas stundas darbā un bērni vakarus vada ar emocionāli auksto auklīti. Meitenes acis ir dusmu asaru pilnas, jo kā allaž atskan zvans no vecākiem, kuri brīdina par aizkavēšanos. Amandas sirdi atkausēt spēj jaunākās māsas neizsmeļamais mīļums. Un tikai vēlāk, mammai no darba pārrodoties vienai, meitene saprot, ka šoreiz aizkavēšanās iemesls bijis nopietns. Tētis, kurš iepriekš ne par ko nebija sūdzējies, nokļuvis slimnīcā, bez cerībām uz atveseļošanos. Tādā lūzuma mirklī siltu smaidu, iekšēju, uzmundrinošu spēku ģimenes dzīvē ienāk tante Sofija. Un līdz ar viņas ierašanos Amandas un viņas ģimenes dzīve mainās par 180⁰. Vasaras brīvlaikā meitenes dodas pie Sofijas tantes uz rožu krūmu ieskauto kalnu namiņu. Tur ierodoties, caur atvērto logu Amanda sajūt ne tikai ieplūstam rožu smaržu, bet arī tur valdošo mieru, kuru spēj vien izjaukt pret Stefanu sajustās mīlas trīsas. Turpat viņa izjūt vēlmi saprast, kā šo mieru saglabāt un iemācīties dzīvot, ieklausoties sirdsbalsī. Dāvanā saņemtā rota no Sofijas tantes un dažādie mīklainie notikumi Amandu un viņas jauniegūto draugu Stefanu caur nezināmiem Vārtiem aizved Pagātnes pasaulē. Tīrā un mīlestības pilnā pasaulē, kur visam krāsas ir košākas un cilvēki dzīvo saskaņā ar sevi.  Šajā ceļojumā jaunieši piedzīvo neticamus notikumus. Un tikai atgriezušies atpakaļ tagadnē, viņi sajūt, ka viss, ko piedzīvojuši, bijis tā vērts, jo iegūts kas tāds, kas nav vārdos aprakstāms. Grāmatu lasot, nepārstāju domāt par pēcvārdā rakstīto. Vai kādreiz esmu ieklausījusies savā Sirdbalsī? Nezinu. Jo vairāk lapaspušu biju izlasīju, jo vairāk atskārtu, ka tomēr neapzināti esmu. Atcerējos dažas situācijas, kur pēdējā brīdī, iekšējo sajūtu vadīta, esmu pārdomājusi un rīkojusies pilnīgi pretēji, iepriekš nolemtajam. Bez nekāda loģiska pamatojuma. Un tikai paejot laikam saredzējusi, ka savā izvēlē neesmu kļūdījusies. Un jauniešu auditorijai paredzētā (lai tas Tevi nemulsina, tāpat kā mani par to uzzinot, jo, manuprāt, grāmata paredzēta jebkurai vecuma grupai) grāmata ir tieši par to – par ieklausīšanos sevī, par pauzes nospiešanu tik saplānotajā ikdienas skrējienā un daudz pilnīgākas laimes sajušanu.

Man tuva draudzene vienmēr, mierinot mani, kad esmu ļāvusies lielo jautājumu uzdošanai līdztekus atbilžu meklēšanai, ir teikusi, ka tādi cilvēki, kuri nepārtraukti kaut ko sevī meklē, vienmēr ir mazliet mazāk laimīgāki par tiem, kuri dzīvo dzīvi, neko neanalizējot tajā. Taču meklējumi ir bagātīgs ieguldījums, kas mums dots, ilggaidītā miera piedzīvošanai un kļūšanai par 'vairāk' laimīgākiem. Grāmata iepriekš apgalvoto liek uzrakstīt izceltiem burtiem un just apliecinājumu, ka esam uz pareizā ceļa, ja gribam meklēt mieru, prāta un domu skaidrību. Zinu, zinu, ka līdz ar pieredzi gan jau mēs iemācītos ieklausīties sevī, neuztraukties par tik tiešām nebūtiskiem sīkumiem un dzīvot saskaņā ar savu iekšējo es. Bet kāpēc gaidīt to – kaut kad, ja, grāmatas iedvesmoti un sajutušies saprasti, varam jau tagad tam pietuvoties!