Manā apziņā ir
daudz lietu, notikumu un vietu, ko saistu ar smaržu. Nu, kuram gan krustnagliņu
un kanēļa aromāts neraisa ziemīgu un svētku sajūtu? Vai asteru un tikko
krāsotas grīdas smarža pirmo skolas dienu? Reizēm pietiek ar nieka pussekundi,
atpazīstot kādu sen sajustu smaržu, lai ceļotu laikā.
Šajā ziņā esmu
absolūts frīks. Smarža ir pirmā, ko
pamanu cilvēkos (telpā u.c.). Ir tādas, kas man saistās ar konkrētiem
notikumiem vai laiku. Droši vien tāpēc jau vairāk kā 7 gadus lietoju vienas
smaržas. Tikpat ilgi, cik esam pazīstami ar vīru. Teju katru dienu, tās izsmidzinot, man ir iespēja ar pirkstu galiem pieskarties mūsu pirmajai satikšanās reizei. Mēģinājumi
tās mainīt, izgāzušies vairākkārt. Jo atmiņas, ko tās uzjundī, ir spēcīgākas.
Šorīt, dzerot
ar kanēli apbērtu kafiju, domāju par mums, pirmssvētku sajūtas meklētājiem. Un iztēlojos, kā justos un ko gribētu darīt, ja
sešas dienas pirms svētkiem, mājās ienākot, smaržotu pēc tikko ceptām
piparkūkām?